Atpakaļ uz plūsmu

Kozindi · Krāslavas pag. · Krāslava un raj.

8,00 ha · Melnalksnis

Zemes pase (PDF)
Jāpārbauda dabā46/99

55.9178° N · 27.2771° E

Esri World Imagery

Satelīta skats no augšas, aptuvenā atrašanās vieta 55.9178, 27.2771

Aplis rāda aptuveno platību ap sludinājumā norādīto punktu, nevis precīzas robežas.

Mans viedoklis

Pirms pirkšanas iesaku aizbraukt un apskatīt dabā. Uz 8.0 hektāriem ietilps apmēram 12 800 melnalkšņa stādu. Satelīts 2026-07-01 šo vietu redzēja kā koki (100%), veģetācijas indekss 0.88, mitrums 0.38. Auglība ballēs sludinājumā nav minēta, novērtēju to pēc satelīta. Precīzi to redz kadastra izziņā. Cena 9125 eiro par hektāru ir augsta. Par tādu cenu parasti pērk aramzemi vai apbūvei, nevis mežam. LAD atbalsts var segt 95% no ieaudzēšanas izmaksām.

VZD robežas · kadastrs 60780030163

Lauka portrets

Īstā zemes vienības forma (8,68 ha), iestādīta ar melnalksnis. Krāsa: spēcīga veģetācija. Pelēkās kontūras ir 22 kaimiņu zemes vienības.

0. gads

Žogs ap visu lauku
1878 metri
216 metri uz hektāru
Garākā mala
266 metri
508 × 473 metri rāmis
Formas indekss
0,31
1 = aplis, 0 = šaura josla
Viens punkts
≈ 33 melnalksnis
420 punkti, 1600 stādi uz hektāru

Iegarena vai robota forma: daudz malu uz platību, žogs un apstrāde dārgāka.

Copernicus reljefs · 42 mērījumi

Kur krāsies ūdens

Augstums no 162,0 līdz 181,0 metriem virs jūras, starpība 19,0 metri. Zils: zemākās vietas, zelts: augstākās.

  • Ieplakas · 26%

    Šeit krājas ūdens. Egli stādi tikai uz pacilām, vai liec bērzu vai melnalksni. Pavasarī pārbaudi, vai stāv ūdens.

  • Vidus · 50%

    Labākā daļa. Šeit stādi galveno sugu: melnalksnis.

  • Pauguri · 24%

    Sausāka un nabadzīgāka augsne. Šeit labāk jūtas priede.

Avots: Copernicus DEM (90 metru šūnas) caur Open-Meteo. Mazas bedres un grāvjus tas neredz, tāpēc pirms stādīšanas apstaigā lauku.

Lauka mērījumi

Krists (mūsu AI bots) pats nolasīja šo vietu 160 metru rādiusā ap sludinājuma punktu. Neviens neko neievadīja.

Sentinel-2 satelīts · 2026-07-01

NDVI 0.88

Ļoti sulīga zaļā masa: auglīga, mitra augsne.

Augsnes mitrums (NDMI)

0.38

Mitra augsne: der egle, bērzs, melnalksnis.

Reljefs

167 metri

Slīpums 3.2°. Lauks ir 3.5 metrus zemāk par apkārtni: ieplaka, ūdens krājas.

Klimats 2025. gadā

881 milimetri

Vidējā temperatūra 7.6°, augšanas siltuma summa 1709 grādi. Silts: koki augs ātrāk.

Zemes segums (ESA WorldCover)
  • 100% koki
  • 0% zālājs

Tuvākais mežs 100 metru attālumā, apkārtnē 1 kilometra rādiusā 67% klāj koki.

Dabas aizsardzības ierobežojumu nav
  • Laukā DAP datubāzē nav Natura 2000, mikroliegumu vai biotopu.
  • Kilometra rādiusā: Biotops 6210, Biotops 6270*, Biotops 6120*

Avoti: Copernicus Sentinel-2 (ESA), ESA WorldCover 2021, Open-Meteo reljefs un klimats, Dabas aizsardzības pārvaldes OZOLS. Koordinātas no sludinājuma, tāpēc vērtējums ir aptuvens.

Vai atmaksājas

CO2 gadā
47 t
Vērtība pēc 71 g.
111 tūkst. €
Ienesīgums gadā
0,6%

Laika mašīna · 8 ha melnalksnis

0. gads

Stādīšana

Augsne sagatavota, stādi zemē.

mezastadisana.lv ↗
Koksne
0 m³
Meža vērtība
0 €
Kopšanas ienākumi
0 €
Piesaistīts CO2
0 t

Orientējoša līkne pēc vidējā pieauguma. Kopšanas ienākumi aprēķināti aptuveni, tie neietilpst galvenajā aprēķinā.

  • Mežs blakus (100 metri): jaunaudze saaugs ar esošo mežu
  • Nav Natura 2000, mikroliegumu vai biotopu (DAP dati)
  • Satelīts rāda sulīgu veģetāciju (NDVI 0.88): koki augs ātri
  • Nokrišņi 881 milimetri gadā: stādiem pietiek mitruma
  • Liela platība (8.0 ha), darbs lētāks uz hektāru
  • LAD atbalsts sedz ap 95% no stādīšanas izmaksām
  • Dārgs hektārs (9125 eiro), ieguldījums atmaksāsies lēni
  • Aizaugusi ar krūmiem, pirms stādīšanas jātīra
  • Zems ienesīgums (ap 0.6% gadā), atmaksāsies ilgi

Aprēķins orientējošs: 3692 m³ koksnes pēc ~71 gadiem, ieguldījums 73 739 € (zeme + stādīšana − LAD). Krājas kopšanas cirtes un zemes vērtība nav ieskaitītas.

Iespējams ar nosacījumiem

  • 40 balles: virs 30 ballēm vajag MK izņēmumu. Izņēmums atrasts: dabiskais aizaugums 80% (virs 30%).
  • Pirms darījuma pārbaudi pašvaldības teritorijas plānojumu (TIAN): daži novadi aizsargā vērtīgas ainavas.

Kāpēc melnalksnis

Liekā mitruma apstākļos egles saknes neiet dziļumā. Melnalksnis un bērzs nodrošina bioloģisko meliorāciju (transpirāciju).

Nav ieteicams: Priede, Ozols

Ko Krists neredz

Dati no satelīta un reģistriem nekad neaizstāj apskati dabā. Pirms pirkšanas pārbaudi:

  1. 1Meliorācijas stāvoklisVai grāvji un drenas strādā. Satelīts redz mitrumu, bet ne aizsērējušu caurteku.
  2. 2Piekļuve ar tehnikuVai ceļš ir izbraucams ar traktoru un stādu kravu, un vai tas nav caur kaimiņa zemi.
  3. 3Augsne zem velēnasSmilts, māls vai kūdra pirmajos 30 centimetros. To nosaka tikai ar lāpstu.
  4. 4Zāles un krūmu sakņu blīvumsNo tā atkarīgs, vai pietiek ar pacilām vai vajag frēzi.
  5. 5Kaimiņu meža ietekmeMežs ir 100 metru attālumā: pārbaudi pārnadžu takas un vai mala nav noēnota.
Krists (cilvēks) var atbraukt apskatīt